Sastāvs: Purva vārnkājas laksti, Ceļmallapas lapas, Ehinacejas laksti, Lielās nātres laksti, Tīruma kosas laksti, Dzeltenā kaķpēdiņa ziedi, Klinģerītes ziedi, Vīgriezes ziedi, Trejdaivu sunīša laksti, Berza lapas, miza, Asinszāles laksti, Pienenes saknes, Mārdadža lapas, Cigoriņa saknes

Satur augus, kas stimulē organisma imunitāti aizsardzībai pret ļaundabīgām saslimšanām un augus, kas palīdz pārvarēt ķīmijterapijas radītos veselības traucējumus.

uzbrukumu kā veselās šūnas, un iet bojā ātrāk. Zinātnieki ir atklājuši, ka audzēja šūnu gēns, kas nosaka šūnu nejutību pret ķīmisku vielu iedarbību, bieži ir ar defektiem. Šis gēns ir nosaukts par MDR (Multi Drug Resistance – angl.) gēnu. Tomēr aknu un nieru šūnas cieš pamatīgi, jo tās cenšas šo ķīmiju neitralizēt un izvadīt. Arī ķīmijpreparātus ir grūti nodozēt; ārsti nevar zināt, kāda deva būs vajadzīga, lai iznīcinātu audzēja šūnas un vismaz kādai daļai organisma veselo šūnu saglabātu dzīvotspēju. Nevar arī paredzēt, kā konkrētam pacientam noteiktā deva iedarbosies uz aknām un nierēm. Taču šī terapija ir vajadzīga, jo citas iespējas nav.

Iepriecina tas, ka pēc ķīmijterapijas notiek organisma atjaunošanās, jo veselās organisma šūnas vispār dalās tikai aptuveni 30 reizes, bet pēc tam, lai nepieļautu ģenētiskas novirzes, tiek iedarbināts šūnas iznīcināšanas mehānisms. Šo procesu sauc par apoptozi. Ķīmijterapijas rezultātā apoptoze iestājas uzreiz, taču pēc kāda laika, kad indīgās vielas ir izvadītas no organisma, beigtās šūnas vietā iestājas cilmes šūna, kas pārveidojas par orgāna šūnu, un dzīve turpinās. Tāpēc īsu laiku pēc ķīmijterapijas ir ļoti grūti, bet pēc tam stāvoklis uzlabojas.

Uzsākot ķīmijterapiju, jau pirmajā dienā novērojamas sākotnējās blakusparādības, kas izpaužas kā slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta temperatūra, drudzis. Pēc 7–10 dienām sākas attālinātas blakusparādības, kas saistītas ar asinsrades pārtraukšanos, kad samazinās eritrocītu un leikocītu līmenis. Blakusparādības, kas saistītas ar imūndeficītu un ar orgānu toksisku bojājumu, sauc par vēlīnām, tās iestājas aptuveni mēnesi pēc ķīmijterapijas kursa pabeigšanas. Bieži vien stāvokļa pasliktināšanos šajā laikā saista ar šodien veikto ārstēšanu, kaut vai tā būtu kumelīšu tēja, par homeopātisko Conium nemaz nerunājot.

Ja reiz ir uzbrukusi tik nopietna slimība kā audzējs, jāsakopo visi fiziskie un garīgie spēki; lai to uzveiktu, nedrīkst panikā mētāties no viena dziednieka pie otra un zaudēt laiku. Jāiet tomēr tradicionālais ceļš – jāļaujas ķirurģiskai manipulācijai, ķīmijterapijai un staru terapijai, taču nedrīkst arī aizmirst par tautas medicīnu. Dažādu augu tējas un homeopātiskie preparāti jālieto gan pirms ķīmijterapijas, gan tās laikā, gan pēc tam. Par ārstniecības augu lietošanu ķīmijterapijas laikā un vispār par fitoterapiju pret audzējiem ir aizstāvētas daudzas disertācijas, un šis pasākums ir nolikts uz zinātniskiem pamatiem. Visi zinātnieki un praktizējošie onkologi izsaka pārliecību, ka fitoterapija ir jālieto vienlaikus ar ķirurģisku ārstēšanu, ķīmijterapiju un staru terapiju.

Profilaktiski pirms ķīmijterapijas kursa ārstniecības augus lieto, lai mazinātu blakusparādības, kas paredzamas, veicot šo terapiju; ķīmijterapijas laikā ārstniecības augus lieto, lai mazinātu saindēšanās sekas, atindētu organismu, aizsargātu veselās šūnas un audus un lai padarītu audzēja šūnas jutīgas pret ķīmijterapijas preparātiem. Ir vairākas augu grupas, kas vienlīdz labi noder visu veidu audzēju ārstēšanā. Varētu teikt, ka šie augi veido terapijas bāzi un tai pēc vajadzības var pievienot augus tādu vai citādu simptomu mazināšanai. Ir arī daži specifiski augi konkrētu audzēju ārstēšanai – par tiem stāstīšu, apskatot konkrētas orgānu un sistēmu slimības.

Bāzes fitoterapijai noderīgi augi ar imūnmodulējošām, adaptogēnām, antioksidantu un skābekļa izmantošanu uzlabojošām (hipoksiju mazinošām) īpašībām. Tos visus zinot un pazīstot, var izveidot fitoterapijas sistēmu, kas būs noderīga kā bāzes terapija jebkuras lokalizācijas un jebkura veida audzēja apkarošanai.

Pirmajā posmā jāsagatavojas operācijai vai ķīmijterapijai, vai staru terapijai. Šajā posmā galvenā vērība jāvelta imūnsistēmas sakārtošanai un organisma spēcināšanai. Ārstēšanā var būt dažādas nianses, tomēr vispārīgos vilcienos terapijai jābūt šādai:
1.Uzreiz, tikko kļuvis zināms par slimību, vajag sākt lietot zilās kurpītes 5% tinktūru pēc iepriekš apskatītās shēmas 5 mēnešus.
2.Vienlaikus ar zilās kurpītes tinktūru jālieto tēja, ko esmu nosaucis par veselības tēju «Vairogs».
 
Vārnkājas laksti             15,0 – imūnmodulējoša darbība, aizkavē metastāžu veidošanos;
māllēpes lapas               10,0 – stiprina nespecifisko imunitāti;
ehinacejas laksti            10,0 – imūnmodulējoša darbība, veicina fagocītu veidošanu
nātres laksti                    10,0 – imūnmodulējoša darbība, aktivizē cilmes šūnas;
kosas laksti                     10,0 – veicina fagocitozi, satur silīcija un cinka savienojumus;
kaķpēdiņas ziedi           10,0 – antihipoksiska darbība, aizsargā aknu šūnas;
kliņģerītes ziedi             10,0 – antihipoksiska darbība, aktivizē cilmes šūnas;
vīgriezes ziedi               10,0 – antioksidantu darbība, veicina šūnu attīrīšanu;
trejdaivu sunīša laksti   10,0 antioksidantu darbība, stimulē humorālo imunitāti;
bērza lapas, miza           10,0 – stiprina šūnu imunitāti, uzlabo nieru un aknu darbību;
asinszāles laksti             5,0 – veicina fagocitozi un asins tīrīšanu
pienenes saknes            10,0 – adaptogēns, veicina gremošanu
mārdadža lapas             10,0 – aizsargā aknas, veicina atindēšanos;
cigoriņa saknes              10,0 – aizsargā aknas, žulti dzenoša darbība.
 
Pagatavošana un lietošana: ņem 2 ēdamkarotes drogas, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes, nokāš. Biezumiem uzlej 2 glāzes ūdens un vāra 10 minūtes, ūdens izvilkumu un novārījumu salej abus vienā traukā. Izdzer dienas garumā, kad gribas padzerties – neatkarīgi no ēdienreizēm. Šī tēja jālieto ķīmijterapijas laikā un mēnesi pēc tam.

Rakstīt atsauksmi